Visi mūsu vakardienas

Mazajā pilsētā Itālijas ziemeļos, pretī stāvošajās mājās dzīvo divas lielas ģimenes. Viņas saista neredzamas saites mīlestībās un aizvainojumos, kopīgās pārliecībās un aizspriedumos, sīkos strīdos un patiesā draudzībā. Anna — jaunākā no visām — sākumā vēro savu radinieku un kaimiņu kaislīgās drāmas it kā no malas. Dabiski apātiska, viņa baidās nodzīvot savu dzīvi kā kukainis — «kukainis, kam nav nekas cits, kā tikai lapiņa, uz kuras tas sēž». Dziļi sirdī viņa sapņo, kā skraidīs pa jumtiem un kāps uz barikādēm, tuvinot revolūciju kopā ar vecāko brāli un viņa biedriem, kuri sapņo par Musolīni režīma krišanu. «Visi mūsu vakardienas» (1952) — pieaugšanas romāns fašisma un kara ēnā, kas, pēc Italo Kalvino domām, veido pāri ar citu pazīstamu Natālijas Ginzburg darbu — «Ģimenes leksikonu». Kad sākas karš, kurā Itālija nostājas Hitlera pusē, abu grāmatu varoņi apzinās, ka pasaule ir daudz plašāka par ielu, kuru viņi pazīst kopš bērnības; viņi vairs nevar vienkārši «turēties pie savas lapiņas», bet šķiet, ka tieši tā viņiem dod spēku izdzīvot viņu daļai uzkrītošās katastrofas.