Bhagavad-gītas doktrīna. Interpretācija un komentāri

«Bhagavad-gītas doktrīna» — tas ir pamatīgs darbs Bhavani Šankara (1859–1936), indiešu filozofa un teozofa, kas piedāvā unikālu ezotērisku lasījumu par lielo episko dialogu. Atšķirībā no virspusējiem skaidrojumiem, autors uzskata «Bhagavad-gītu» ne tikai kā sarunu pirms cīņas, bet kā alegorisku dvēseles (džīvātmas) ceļu uz Atbrīvošanu (Mokšu). Šankars meistarīgi atklāj iekšējo saikni starp «Bhagavad-gītas» nodaļām, parādot, kā Arjunas (Višada) izmisums pārvēršas analītiskā sevis izzināšanā (Sankhya-joga), tad nesavtīgā rīcībā (Karma-joga) un, visbeidzot, augstākajā gudrībā (Džņāna-joga). Grāmatā centrālo vietu ieņem Avatāra doktrīna — Dievišķā nolaišanās, kas tiek skaidrota caur cilvēka garīgā izaugsmes posmiem, kura mērķis ir sasniegt džīvānmuhtu (atbrīvots dzīves laikā). Autors detalizēti izskata Kšetras (lauka — ķermeņa un materiālā pasaules) un Kšetradžņas (zinātāja lauks — Gara) dabu, divas prakriti (Mūlaprakriti un Daiviprakriti) un to saikni ar Išvaru. Grāmata ved lasītāju cauri deviņiem bhakti posmiem (Nava-vidha bhakti) un iniciācijas stadijām, balstoties uz «Noklusēšanas balsi», Upanišadēm un Šankaračarjas komentāriem. Šis izdevums ir domāts tiem, kas meklē ne tikai tulkojumu, bet dzīvu, filozofiski bagātu un praktiski orientētu ceļvedi jogā, atklājot karmas, gudrības un vienotības ar Dievišķo noslēpumus.