Karaliene Margo

16. gadsimta otrajā pusē Francijā notika gandrīz pastāvīgs karš starp protestantiem un katoļiem. Pēc Henrija II nāves par jauno franču karali kļuva viņa dēls - piecpadsmit gadus vecais Franciskus II, tomēr faktiski valsti sāka valdīt viņa māte - katoļiete Katrīna Mediči. Viņas meitu Margaritu de Valua Dima izveda savā romānā ar karalienes Margo vārdu. Šīs sievietes biogrāfija sniedza bagātīgu materiālu ražīgajam rakstniekam. Cenšoties nostiprināt Valua nama varu, Katrīna Mediči gandrīz no meitas dzimšanas sākusi meklēt viņai līgavainus no Eiropas kronētajām ģimenēm. Visizdevīgāko partiju Margaritai Katrīna uzskatīja par Navarras karalienes Žannas d’Albre dēlu. Šī laulība palīdzētu viņai apvienot Burbonus un Valua. Tomēr jaunā Margarita sāka veicināt uzmanību uz sevi no katoļu vadītāja Henrija de Giza... Tā sāka vērpties notikumu kamols, kas galu galā noveda pie protestantu iznīcināšanas Bartholomeja naktī. Margarita de Valua atradās šo notikumu centrā, kas aizrāva Dima iztēli. Rezultātā 1845. gadā Parīzē tika publicēts viņa uzrakstītais romāns „Karaliene Margo”. Tas kļuva par pirmo triloģijā, kas veltīta ilgstošām sadursmēm starp katoļiem un protestantiem, kas satricināja Franciju pie pēdējiem Valua dinastijas karaliem. Drīz parādījās otrā un trešā triloģijas daļa - romāni „Grāfiene de Monsoro” un „Četrdesmit pieci”.