Bailes

"Es gāju, nolaidoties tumšajos koridoros un pēc tam atkal uzkāpjot augšā. Es biju viens; es kliedzu, man neatbildēja; es biju viens šajā plašajā, sarežģītajā, kā labirints, mājā" - citāts, kas pazīstams visiem grāmatas Strugacku "Pirmdiena sākas svētdien" pazinējiem un cienītājiem. Tomēr šī citāta autora vārds var izsaukt ne mazums pārsteiguma pat ļoti pieredzējušiem lasītājiem: Gī de Mopasans!

Šī pasaules literatūras klasika vārds stingri asociējas ar izciliem darbiem, kas galvenokārt veltīti attiecībām starp vīrieti un sievieti, - darbiem, kas ir gan smieklīgi, gan nopietni, pilni ar nemainīgi izcilu Mopasāna prozas zināšanu par cilvēka dabu. Tomēr šobrīd maz kam ir zināms, ka Mopasāna talants bija arī citā pusē.

Papildus reālistiskajai prozai viņš bija izcils stāstu autors mistikas un šausmu žanrā - stāstiem, kas dziļumā neatpaliek pat no labākajiem Edgara Po darbiem. Stāstiem, kas veltīti tumšākajiem cilvēka apziņas labirintiem ("Pie upes", "Kas zina?"), negaidītām tikšanām ar pārdabisko ("Vīzija", "Bailes") un izsmalcinātām psihes patoloģijām ("Orļa").