Šeit ir mans mājas

Vai pilsēta atceras cilvēkus, kuri tajā nodzīvojuši visu mūžu?

Katru dienu gāja pa tās ielām, ieelpoja tās brīzi, putekļus un dūmus, cīnījās par tās mieru un vienotību, ielika tās zemē mīļos cilvēkus un sagaidīja ar apskāvieniem jauno paaudzi.

Zinu, ka visas sejas nevar atcerēties, ka cilvēki ir līdzīgi ātrai un bezgalīgai upes plūsmai. Bet ticu, ka pilsēta atceras tos, kas to mīl, kas kalpo tai ar darbiem – viņi atstāj šeit savus nospiedumus.