127 stundas. Starp āmuru un anvilu

Sestdiena, 26. aprīlis, 2003. gads, 14 stundas 41 minūte. Astoņas jūdzes no sava kravas auto, atrodoties dziļā un šaurā kanjona Blū-Džona plaisā, alpīnists Ārons Ralstons nolaižoties no klinveida akmens, kad akmens pēkšņi sāka šūpoties. Pirms Ārons spēja atkāpties, krītošais akmens piespieda viņa labo roku un plaukstu pie kanjona sienas.
Tā Āronam sākās sešas elles dienas. Ar tikai niecīgām ūdens un pārtikas rezervēm, bez jakas, lai sildītos mokoši aukstajās naktīs, ar šausmām apzinoties, ka viņš nevienam nav teicis, kur devies, Ārons saprata, ka viņam jāmirst lēnā nāvē – viņš bija iesprostots kanjona apakšā ar akmeni, kas svēra apmēram 400 kilogramus, 3 metru dziļumā.
Un tad, lai izglābtu sevi, Ārons veica visneparastāko rīcību, kādu vien varēja iedomāties