Sirdis Atlantīdā

Tas ir — Stīvens Kings, kuru jūs vēl nezinājāt. Tas ir — proza, kas neizsist uz ārējo efektu, reizēm — gandrīz pasaku, reizēm — gandrīz postmodernisma. Tas ir — nežēlīgs psihologisms un "pilsētas sāga", "hiperreālisms" un "maģiskais reālisms" vienlaikus. Tas ir — laika un telpas stāsts, caur maza amerikāņu pilsētiņas iedzīvotāju uztveres prizmu. Tas esam mēs. Mūsu gadsimts, mūsu dzīve. Bez greznuma — un bez lakas. Jo tikai kaleidoskopā sīkumu, pēc Kinca, spēj izveidoties daudzkrāsaina laikmeta aina...