Piezīmes no Mirušā nama

Viena no visdziļākajām Dostojevska grāmatām — par dzīvi cietumā, brīvību un cilvēka spēju saglabāt sevi jebkuros apstākļos.

Četri gadi, ko Dostojevskis pavadīja cietumā, kalpoja par pamatu vienai no visneparastākajām krievu literatūras grāmatām. "Piezīmes no Mirušā nama", publicētas 1860–1862. gadā, pirmo reizi parādīja siberisko cietumu iekšējo pusi un deva sākumu krievu nometņu prozai.

Šlakteris Aleksandrs Gorjānčikovs, notiesāts par sievas slepkavību, nonāk starp cietumniekiem, kurus sabiedrība sen vairs neuzskata par cilvēkiem. Dienu no dienas viņš novēro viņu nežēlību un līdzjūtību, izmisumu un cerību, cenšoties saprast, vai ir iespējams saglabāt dzīvu dvēseli Mirušajā namā?