Meitene no pilsētas

Stāsts «Meitene no pilsētas» un «Zosis un baloži» — ir viens no vispazīstamākajiem Ljubovas Voronkovas darbiem. To darbība notiek autoram mīļajā ciematā, piedaloties mīļotajam varonim — ciema bērniem. Meitene Valentīna, patiesībā, ir no pilsētas, bet apstākļu spiesta, viņa arī kļūst par lauku iedzīvotāju. Viņu, kura zaudējusi māti un mazo brālīti bumbas uzlidojumā un bēgusi no kara, uzņem ciema ģimene Dārijas Šalihinas. Dārijai bija trīs bērni — tagad ir četri… Sāpes par mīļās mātes zaudējumu vēl nav izlietas, un vārds «māte» attiecībā uz sievieti, kas ņēmusi viņu «meitās», visu laiku iestrēgst Valentīnas kaklā… Bet pavasaris nāks, un bērna sirds atkusīs. Valentīna mežā salasīs sniegpulkstenītes (tikai mazu pušķi, pārējie lai zied, tie mežā ir daudz skaistāki!), pasniegs Dārijai sauju svaigu zilu ziedu un teiks: «To es tev atnesu… māte!»
Stāsts «Meitene no pilsētas» Ljubova Voronkova uzrakstīja kara laikā 1943. gadā, stāsts «Zosis un baloži» — divdesmit trīs gadus vēlāk. Bet mākslinieks Vladimirs Galdjajevs ilustrēja abus darbus 1990. gadā, kad rakstnieces jau nebija dzīvas. Bet nepamet sajūta, ka gan teksts, gan zīmējumi tika radīti vienlaikus un rakstnieks ar mākslinieku daudz runāja par to. Grāmata iznāca ārkārtīgi vienota.