Laipni lūdzam nekur

«Laipni lūdzam nekur» — psiholoģisks trilleris par bēgšanu no vardarbības, vainas un dzīves, kas kļuvusi neizturama. Grāmatā, ko sarakstījusi Adiva Geffen, mūsdienu Izraēle tiek attēlota nevis kā pastkarte, bet kā trauksmes, ceļu, pagaidu patvērumu un retu atbalsta punktu telpa. Viens no šiem punktiem — Jeruham, mazs ciematiņš tuksneša centrā, kur pulcējas cilvēki ar smagu pagātni un cerību vismaz uz brīdi atvilkt elpu. Šeit svarīgi nav ārējie efekti, bet varoņu iekšējais stāvoklis: bailes, izolācija, kauns, nepieciešamība pēc pieņemšanas un mēģinājums atkal sajust zemi zem kājām.

Rūta aizbēg no vīra, kurš kontrolēja katru viņas soli un pārvērta laulību par sodu sistēmu. Viņa maina vienu patvērumu pret citu un cenšas neļaut sevi atrast, kamēr ceļš nenoved viņu uz Jeruhamu. Paralēli Uri aizbēg no savas iznīcinātās dzīves: viņu vajā vainas apziņa, zaudējums un ģimenes attiecību sabrukums. Viņu līnijas iet blakus, bet neatkārto viena otru: viena veidojas ap bēgšanu no vardarbības, otra — ap mēģinājumu dzīvot pēc personiskās katastrofas. Šajā fonā mazais tuksneša ciemats kļūst par vietu, kur var ne tikai paslēpties, bet arī pārbaudīt, vai ir iespējams atgriezties pie sevis.

• Rūta — sieviete, kura ārēji dzīvoja labklājībā, bet iekšēji jau sen bija nonākusi slazdā. Viņas bēgšana — nevis izmisuma žests uz vienu dienu, bet smags ceļš caur bailēm, atkarību un ieradumu pakļauties.
• Šuka — veiksmīgs oftalmologs un Rūtas vīrs. Aiz labklājības fasādes slēpjas stingra kontrole un vardarbība, no kurām sākas bēgšana.
• Uri — vīrietis, kuru salauzis vainas apziņa pēc dēla nāves, sievas nodevības un ierastās dzīves sabrukuma. Viņa ceļš uz Jeruhamu nav saistīts ar vajāšanu, bet ar mēģinājumu izdzīvot zaudējumu un atrast atbalstu.

Romāns būs piemērots lasītājiem, kuriem svarīga ir psiholoģiskā proza, ģimenes drāma un saspringts sižets bez liekas sensacionālismas. Attiecībā uz Izraēlas kontekstu un uzmanību uz varoņu iekšējo dzīvi to var salīdzināt ar Dinas Rubinas grāmatām, bet attiecībā uz traumu un mājas vardarbību — ar prozu, kur galvenais nav izmeklēšana, bet izdzīvošanas cena. Tekstā saskaras vairākas spēcīgas tēmas: vardarbība, vainas apziņa, zaudējums, kauns, tiesības uz jaunu sākumu un kopienas loma, kas palīdz cilvēkam nepazust savā pagātnē.

Notikumi risinās mūsdienu Izraēlā, tāpēc notikumu vieta šeit nav fons, bet svarīga stāsta daļa: ceļi, patvērumi un tuksneša Jeruhams ietekmē ritmu un notiekošā uztveri. Naratīvs veidots uz divām sižeta līnijām, kas iet paralēli. Tekstā ir smagas tēmas: mājas vardarbība, psiholoģiskā vardarbība, bērna nāve, nodevība, ģimenes trauma. Tomēr lasīšana neprasa īpašas zināšanas: uzsvars tiek likts uz emocionālo ticamību, dinamiku un varoņu pārdzīvojumiem.