Ebreju apziņas saknes. Atklāsme un Apokalipse

«Ebreju apziņas saknes, 1. sējums: Atklāsme un Apokalipse» — pirmais sējums fundamentāla pētījuma, ko veicis Erichs Noimans (1905–1960). Šis darbs, kas ietver detalizētus zinātniskos komentārus, tiek publicēts pirmo reizi. Darbs pie grāmatas tika veikts no 1934. līdz 1940. gadam. Šajā periodā Noimans, jauns filozofs un ārsts, kurš apguva zināšanas pie Kārļa Gustava Junga, pameta Berlīni un apmetās Telavivā. Otrais sējums tika pabeigts jau Otrā pasaules kara beigās. Neskatoties uz to, ka neviena no daļām tā arī netika publicēta, autors rūpīgi glabāja manuskriptus visas savas dzīves laikā. Darba pamatā ir eksistenciālā problēma par ebreju izdzīvošanu. Viņš uzsver, ka runa ir ne tikai par fizisku tautas saglabāšanu, bet arī par nepieciešamību pēc tās psiholoģiskā un garīgā atdzimšanas. Pirmajā sējumā, «Atklāsme un Apokalipse», Noimans apgalvo, ka mūsdienu ebrejiem ir nepieciešams atkal atrast to, kas tika zaudēts pēc Babilonas gūsta. Runā ir par spēju, kas bija raksturīga senajiem ebreju senčiem: tieši vērsties pie svētā, saņemt atklāsmes un pravietojumus. Savā darbā autors apvieno Junga dziļās psiholoģijas metodes ar filozofiskām un hermeneitiskām idejām. Viņš interpretē svētos rakstus un apokaliptisko literatūru caur jungiāņu optiku, vienlaikus atsaucoties uz tādu domātāju darbiem kā Būbers, Rozencveigs un Auerbahs.