Laika kapsula: Kā 19. gadsimta atklājumi pārveidoja pasauli

Kādas ir kopīgas iezīmes starp mums, viktoriāņiem, lidojumu uz Mēnesi un nākotni? Savā laikā tādi zinātniskās fantastikas romānu autori kā Žils Verns vai Herberts Vels tikai izteica pieņēmumus par to, kāda varētu būt nākotne un ka cilvēki varētu nokļūt uz Mēnesi. Tomēr 19. gadsimtā, pateicoties daudzu inženieru un zinātnieku kopīgajai pieredzei, šādi pieņēmumi kļuva par realitāti. Un kad 1851. gadā Londonā notika pirmā Pasaules izstāde, kuras apmeklētāji bija ļoti pārsteigti par jaunākajiem izgudrojumiem, kļuva acīmredzams – viktoriāņi izgudroja nākotni.
Bet cik daudz mēs zinām par to, kas bija pirms atklājumiem un jaunākajiem izgudrojumiem – no vienkāršas idejas radītāja līdz tās īstenošanai? Aiz katra 19. gadsimta izgudrojuma – no pirmā telegrafa un telefona, elektriskajiem tramvajiem un dzelzceļiem līdz mašīnām, kas spēj domāt, un dzinējiem, kas spēja sasniegt debesis – stāvēja disciplinēta izgudrotāja prāts. Izcils zinātnes pētnieks Aivans Riss Moruss piedāvā mūsu uzmanībai bagātu izcilu dzīves stāstu audumu, kas mainīja pasauli līdz nepazīšanai un galu galā noveda cilvēci uz Mēnesi.

«Viktoriāņi mainīja pasauli, pārdomājot zinātni. Viņi to pārvērta par instrumentu nākotnes radīšanai un, jāatzīst, guva šajā jomā pārsteidzošus panākumus. Pateicoties viņu centieniem, 20. gadsimta sākuma pasaule kļuva pilnīgi atšķirīga no 19. gadsimta sākuma pasaules».