Nepabeigtie bezbailīgas radošuma darbi

Runā, ka slikta zīme — iepazīties bēru laikā. Bet tieši tur satikās Luīza un Leons. Viņa — Freida sekotājas meita, audzināta Ņujorkas ortodoksā ģimenē, viņš — jaunais psihoterapeits. Pirmajā randiņā viņi spēj izsaukt viens otram nepatiku, tomēr otra, gandrīz nejauša, tikšanās visu maina. Tā sākas Rozenbergu ģimenes stāsts — reizēm smieklīgs, reizēm līdz apjukumam absurds un asaru plosošs. Viss viņiem sokas labi, līdz Luīza uzzina par savu slimību, to pašu, kas lēnām, bet neizbēgami noveda viņas māti kapā, un viņa nolemj patstāvīgi rīkoties ar atlikušo dzīves laiku. Kura vairāk šajā rīcībā — pašaizliedzība vai egoisms? Grūti teikt, jo mīlestību nevar izmērīt, bet tā vienmēr ir stiprāka par nāvi.