Noziegums un sods

F.M.Dostojevskis sūdzējās personiskajā sarakstē, strādājot pie «Nozieguma un soda»: «Es esmu pārliecināts, ka neviens no mūsu literātiem, ne mirušie, ne dzīvie, nav rakstījis tādos apstākļos, kādos es pastāvīgi rakstu, Turgenevs nomirtu no vienas domas». Apņemts ar kreditoriem, rakstot divus romānus vienlaikus, iemīlējies savā stenogrāfistei Annā Snitkinā, kas kļuva par lielā autora lielo sievu, Fjodors Mihailovičs dāvina pasaulei mūžīgo izvēli: «Es esmu trīcoša radība vai man ir tiesības». Slepkavības stāsts, kur slepkava tiek atklāts jau no paša sākuma, stāsts par upurējošo mīlestību māmiņām, sievām, māsām, stāsts par pārdomājošo izmeklētāju, Porfīriju Petroviču, stāsts par Sanktpēterburgu, ar tā ielām, laternām un krastmalām. Mīlestības stāsts par Soniju, kurai pēc visiem ellēm palika milzīga sirds ar Dievu iekšā.