Krāsu aklās salas

Visiem ir zināms, ka lielākā daļa dzīvnieku nespēj atšķirt krāsas. Bet dzīvnieku krāsu aklumu veiksmīgi kompensē izteikta dzirde, oža un citi maņu orgāni.
Kā cilvēkam dzīvot pasaulē, kas ir bez krāsām? Dzīvot – it kā melnbaltā filmā, nespējot novērtēt visā pilnībā apkārtējā pasaules skaistumu – sarkano saulrietu, tirkīza jūru, zeltainās kviešu pļavas?
Savā darbā "Krāsu aklās salas" Olivers Sāks, ar viņam raksturīgo zinātniskās nopietnības un izklaidējoša stila apvienojumu, stāsta par ceļojumu uz eksotiskajām Mikronēzijas salām, kur jau daudz gadsimtu dzīvo cilvēki, kas cieš no iedzimtas krāsu akluma. Kā mūsu pasaule izskatās viņiem? Vai šī īpatnība ietekmē viņu emocijas, iztēli, domāšanas veidu? Ar ko viņi kompensē krāsas trūkumu? Un, visbeidzot, ar ko saistīta salas iedzīvotāju melnbaltā redze un vai viņiem var palīdzēt?