Likteņa dēlis

Kas kopīgs Aleksandram Lielajam, Jūlijam Cēzarim, Čingishanam, Pēterim Pirmajam un Napoleoniem, izņemot to, ka visi viņi bija izcili valsts darbinieki un talantīgi militārie vadītāji? Varbūt tas, ka katram no viņiem dzīvē bija periods neticamas veiksmes, kad izdevās burtiski viss, ko viņi iecerējuši, un neviens pasaulē nebija pat vismazākā iespēja viņiem traucēt? Vai tas bija vienkārši sakritība vai šāda veiksme bija kāds cits izskaidrojums, kas nav pieejams parastajiem mirstīgajiem?
…Privātās izmeklēšanas mīļotāja Nadežda Lebedeva no rīta izņēma no pastkastītes vēstuli. Vēstījums bija adresēts ne viņai, un, nevis darot kā visi — noliekot svešu vēstuli uz pastkastītes, — viņa nolēma to nogādāt adresātam pati. Labāk būtu, ja Nadežda to nebūtu darījusi! Liktenis-krāpnieks viņai iemeta kārtējo kriminālo stāstu, it kā zinot, ka Nadežda nespēs atturēties un paiet garām. Viņai nācās risināt noslēpumainu slepkavību, meklēt sešus bronzas biustus un atminēt noslēpumu par noslēpumaino mistisko biedrību…