Ar nakts iestāšanos debesīs iedegas tūkstošiem zvaigžņu, taču dažām no tām gaismai bija nepieciešami miljoni gadi, lai sasniegtu mūs. Dažas no tām ir izdzisušas ilgi pirms mūsu dzimšanas — pat zvaigznes nedzīvo mūžīgi. Un, ja kāda cita, līdzīga mūsu, pasaule ir tik tālu... Iespējams, tā jau sen ir izdzisusi, tāpat kā šīs zvaigznes, atstājot pēc sevis tikai aukstu mirdzumu mūsu debesīs.
Mingju plānos nebija sevis meklēšana un dzīves jēgas meklēšana — viņš vienkārši pastāvēja, zaudējot skaitu aizgājušajām dienām. Zem lilakainām debesīm katra nodzīvotā sekunde šķiet svarīgāka par visu, kas ar viņu notika līdz šim brīdim. Šī pasaule piepilda tukšumu iekšienē: ar cilvēkiem, jūtām, nepieciešamības sajūtu. Pagātne zaudē pār viņu varu un atdod vietu tagadnei, un Mingju pārstāj skatīties atpakaļ un beidzot izlēmj dzīvot.
