Dvēseļu ligzda

Fjodors Lavreckis atgriežas no Parīzes savā dzimtajā īpašumā ar salauztu sirdi — sievas nodevība ir pielikusi punktu sapņiem par ģimenes laimi. Klusajā provinces klusumā, starp liepu alejām senatnīgajā muižā, viņš cer atrast mieru un aizmirstību. Bet tur vīrietis iepazīstas ar Lizu Kalitinu — pieticīgu un reliģiozu meiteni ar tīru dvēseli, kura atdzīvina Lavreckī cerību uz patiesu mīlestību.
«Dvēseļu ligzda» (1859) — otrais romāns Ivanam Turgēņevam, kas kļuvis par elegiju par iznīkstošo muižniecību. Tajā rakstnieks radījis hrestomātisku tēlu «turgēņeviešu meitene», un pats nosaukums ir kļuvis par sinonīmu muižas īpašumam.