Māsa bēdu un citas dzīves stāsti

Grāmatā «fantastiskais» Šefnera sējumā, ko izdeva izdevniecība «Azbuka» divos izdevumos, tika atzīmēts, ka Šefnera rakstīšanas pamatprincipi ir parastā brīnuma princips. Parastais brīnums, jā. Protams, tie ir pieticīgie ģēniji, Šefnera stāstu un noveles varoņi, kuriem brīnums nemaz nav brīnums, — nu izdarīja, nu izdomāja, uzbūvēja, bet tālāk viss notika pats no sevis: galvenais, lai šis brīnums vismaz kādam nesu prieku. Vai labumu. Vai pasauli pārvērstu par labu labiem cilvēkiem. Kas dzīvē notiek reti, praktiski nekad.
Šajā grāmatā brīnums ir citāds. Nevis «izdarīja, izdomāja, uzbūvēja». Nosaukta «Māsa bēdu» pēc galvenā darbiem, kas tajā iekļauts… nē, drīzāk varoņa atzīšanās, kurš dzīvē ir piedzīvojis tik daudz, ka Dievs nedod, lai kāds cits to piedzīvotu… — šī grāmata ir par dzīves jēgu un par tiem sarežģītajiem ceļiem, pa kuriem cilvēks iet, lai galu galā saprastu, kāpēc viņš ir dzīvē un kādam nolūkam. Karš, grūtie pirmskara gadi, sapņi, cerības, vēlmes, vēstures apēstie Hēgela krupji, — šajos neizsmalcinātajos stāstos, kas apkopoti vienā vāciņā, atklājas cilvēka dzīve, liecinieks, līdzdalībnieks, galu galā sarunbiedrs, ja cilvēks runā ar laiku vienā valodā, — un tā ir īsta dzīve, izturēta, kā izturēts vīns, kas neapstulbina, bet mudina.
Kā «Parādnieka būdā» iekļāvās visa Šefnera «fantastika» (drīzāk, mūsdienu pasaka), tā šis īstais krājums ietver visu viņa reālistiskās prozas pilnīgu kolekciju, tostarp autobiogrāfiskus darbus, kara dienasgrāmatas un desmitgadēm neizdotus darbus.