Viss, vienmēr, visur. Kā mēs kļuvām par postmodernistiem

Stjuarts Džefriss (dzimis 1962. gadā), britu publicists, Guardian kolumnists, vairāku grāmatu autors, šoreiz piedāvā lasītājiem panorāmas vai drīzāk kaleidoskopisku pusgadsimta līdz mūsdienām postmodernisma vēstures apskatu - vai nu kultūras paradigmas, vai stila, vai stāvokļa, kas sajauca kārtis līniju vēsturisko naratīvu piekritējiem un sajauca, šķiet, visu un visus: augsto un zemo, veco un jauno, patiesību un izdomājumu, mākslu un popkultūru utt. Starp grāmatas varoņiem ir filozofi, politiķi, mākslinieki, jaunuzņēmumu dibinātāji, kinorežisori, arhitekti, mūziķi un aktīvisti, pārstāvji no visām kultūras (un tikai?) ražošanas jomām, kuri devuši savu ieguldījumu "lielajā robežu izdzēšanā", kas apšaubīja jebkādas hierarhijas (tagad to vietā - viss), laika robežas (viss tagad vienmēr) un pašas robežas (viss - visur). Džefriss, savukārt, postmodernistiski apšauba pašu postmodernismu, parādot, ka tajā ieliktais neoliberālā kapitālisma emancipatoriskais lādiņš nav darbojies, bet tajā pašā laikā atzīst, ka, ja mēs esam kļuvuši par postmodernistiem, mums nav ceļa atpakaļ.