Beniamins Brehts

1924. gada novembrī Berlīnē filozofs un teologs Valters Beniamins iepazīstas ar dzejnieku ateistu Bertoltu Brehtu. Neskatoties uz «neizlīmējošo» sarunu pirmajā tikšanās reizē, pēc dažiem gadiem viņu saziņa kļūst ciešāka un pārvēršas dziļā draudzībā. Nepārtrauktā dialoga gaitā viņi aizņem un autorizē viens otra idejas: Brehta principam darbības pārtraukšanai episkajā teātrī Beniamins atrod analoģiju savā teorijā par domāšanu ar attēliem (Denkbilder).

Hannas Arendtesprāt, Brehta un Beniamina personā «vislielākais no dzīvajiem vācu dzejniekiem sastapās ar visnozīmīgāko sava laika kritiķi». Šajā izdevumā apkopotas Beniamina darbības, kas attīsta Brehta idejas par teātri un mākslu, teksti, kas komentē viņa dzejas darbus, kā arī recenzija par «Trīs pensu romānu» un atmiņas par sarunām ar «Bertu». Sarunā ar Teodoru Adorno, jau pēc drauga traģiskās bojāejas, Brehts atzina, ka uzskata Beniamini par «savu labāko kritiķi».