Ziedi Elžernonam

Pirms četrdesmit gadiem tas tika uzskatīts par fantastiku. Pirms četrdesmit gadiem tas tika lasīts kā fantastika. Pētot un paplašinot žanra robežas, izsalkusi uzsūcot visus jaunākos virzienus, pielāgojot vispārējo cilvēku seju, drosmīgi ignorējot Kaina zīmogu «žanra geto». Tagad to uztver kā vienu no viscilvēcīgākajiem jaunākā laika darbiem, kā romānu ar caururbjošu psiholoģisku spēku, kā filigrānu mīlestības un atbildības tēmas attīstību. Nav brīnums, ka 1990. gados iznākušo atmiņu grāmatu Kīzs nosauca par «Elžernons, Čārlijs un es».