Mocīgā mīlestība un izmisīgā kaislība Sent-Ekziperī

Antuāns de Sent-Ekziperī pastāvīgi meklēja mīlestību - burvīgu, gaišu sajūtu, kas saista radniecīgas dvēseles. Bez mīlestības viņam bija šaurs un skumjš šajā pasaulē, vidū tukšuma, alkatības, muļķības. Mīlestība pacēla viņu virs zemes - gandrīz kā lidojums? - izsmalcināja garīgo redzējumu, padziļināja intuīciju un dvēseles jūtīgumu. Pārdzīvojis reiz neatsakāmu mīlestību, Antuāns bija piesardzīgs ar jūtām. Viņš meklēja sievieti nopietnām attiecībām, vēlējoties izveidot ar viņu stipru ģimeni. Un tāda sieviete tika atrasta, tā bija Konsuēlo Gomeza Kariljo.
Sākumā viņu attiecības bija brīvas, un abi atļāva sev nodevību. Bet drīz Antuāns, bet pēc tam arī Konsuēlo neizturēja greizsirdības mokas, un tika nolemts beigt brīvo dzīvi. Patiesā mīlestības sajūta saistīja Antuānu un Konsuēlo, un neviens no viņu draugiem to nevarēja apstrīdēt. Galu galā tikai mīlošs vīrietis varēja uzrakstīt: "Kad es redzu tālumā gaismiņas, es zinu, ka tas mani sauc mana Konsuēlo".