Šeit rītausmas ir klusas

Maijs, 1942. gads. Virs galvas skaidrs debesis, ar matiem spēlē silts vējš, un šķiet, ka visa dzīve ir priekšā! Bet vietā, kur būtu mežģīņu kleita, jaunajām meitenēm ir gimnastikas tērpi, vietā, kur būtu kurpes - stingri zābaki, un skolas valsa mūziku aizstāj pretgaisa šāviņu skaņas. Notiek nežēlīgs un skarbs karš, tam nav nekādas daļas par maigiem meiteņu sapņiem. Bet pasaulē nav nekas spēcīgāks par sievietes sirdi, kas tiecas aizsargāt tuvos un mīļos. Pat nāve tai nometas priekšā…

Borisa Vasiļjeva militārā proza ir veltīta mūsu valsts varoņu drosmei un apņēmībai. Viņu varoņdarbi uz visiem laikiem paliks mūsu atmiņā.