Gītandžali

«Gītandžali» - tas ir bengāļu dzejnieka Rabindranāta Tagora dzejoļu krājums. 1913. gadā Tagors kļuva par pirmo neeiropieti, kurš saņēma Nobela prēmiju, īpaši Nobela prēmiju literatūrā, galvenokārt par angļu «Gītandžali». Angļu «Gītandžali» kļuva ļoti pazīstams Rietumos un tika plaši tulkots. Vārds gītandžali sastāv no «gīt», dziesma, un «andžali», upuris, un tādējādi nozīmē «dziesmu upuris»; bet vārds, kas apzīmē upuri, andžali, ir ar spēcīgu reliģisku nokrāsu, tāpēc nosaukumu var interpretēt arī kā «lūgšanu upuri dziesmai».