Sodoma un Gomora

1913. gada novembrī iznāca pirmais romāna sējums, ko sarakstījis Marsels Prusts, "Uz Svanas pusi". Publikācija kļuva iespējama pateicoties draugu centieniem nezināmā rakstnieka labā, jo sarežģīti uzbūvētais, autobiogrāfiskais darbs sākotnēji neizraisīja entuziasmu ne pie izdevējiem, ne vēlāk pie kritiķiem un lasītājiem. Tajā laikā grūti būtu prognozēt, ka ciklu "Meklējot zaudēto laiku", kura pirmā grāmata būs "Uz Svanas pusi", laika gaitā sauks par vienu no nozīmīgākajiem XX gadsimta pasaules literatūras darbiem. Katrs cikla romāns ir veltīts kādam dzīves posmam: "Uz Svanas pusi" stāsta par galvenā varoņa bērnību un notikumiem, kas notika pirms viņa dzimšanas; "Ziedu vainagoto meiteņu ēnā" — par viņa pusaudžu gadiem, pirmās mīlestības sabrukumu un jaunas mīlestības rašanos; "Hermantu puse" — par viņa jaunību. "Sodoma un Gomora" (pēdējais romāns ciklā, kas publicēts autora dzīves laikā) manto "Hermantu puses" tēmas un sižetu: tas ir turpinājums stāstam par jaunā varoņa sabiedriskajiem panākumiem. Šeit ir klātesoša arī mīlestības un varoņa attiecību tēma ar Albertīnu, kas atsaucas uz grāmatu "Ziedu vainagoto meiteņu ēnā". Ceturtais romāns ciklā "Meklējot zaudēto laiku" pēc iepriekšējiem trim tiek piedāvāts lasītāju uzmanībai Elenas Baevskas tulkojumā, kas apgāž skumji nostiprināto uzskatu, ka Prusts ir cienījams, intelektuāls, bet garlaicīgs autors.