Šinels

Nikolajs Vasiļjevičs Gogoļs (1809-1852) dzimis ciematā Lielie Soročinci Mirgorodas apriņķī Poltavas guberņā, muižnieka ģimenē. Ģimenē bija vēl seši bērni. Gogoļa tēvs, Vasiļijs Afanasevičs, bija ar zināmu literāro talantu - viņš uzrakstījis vairākas komēdijas ukraiņu valodā. Viņš nomira, kad Nikolajam Gogoļam bija 15 gadi. Gogoļa māte bija jūtīga un reliģiska sieviete, no tā arī Gogoļa reliģiskums.
Nikolajs Gogoļs 1828. gadā pabeidza Nježinas augstāko zinātņu ģimnāziju. Nākamais rakstnieks sapņoja par juridisko karjeru, bet, uzsākot darbu departamentā, vīlās. 1829. gadā viņš sper pirmos soļus literatūrā - publicē poēmu "Gancs Kīhēlgārten" ar V. Alova vārdu, bet pēc izsmieklīgām atsauksmēm to sadedzina. Pēc tam viņš izdod stāstu "Vakars pirms Ivana Kupalas", bet pēc tam arī "Vakari pie Dikanjkas" un kļūst slavens. Šajā laikā Gogoļs iepazīstas ar Puškinu, kurš ieteica viņam "Revizora" sižetu. Izrāde pirmo reizi notika 1835. gada pavasarī Maskavā, Mazajā teātrī.
Gogoļs aizbrauc uz Vāciju, bet pēc tam uz Šveici, kur sāk rakstīt "Mirušās dvēseles". Ārzemēs viņš uzzina par Puškina bojāeju, kurš ieteica arī "Mirušās dvēseles" sižetu, un ar rūgtumu uztver šī romāna rakstīšanu kā dzejnieka testamentu. Pēc pirmā "Mirušās dvēseles" sējuma iznākšanas Gogoļs atkal dodas uz ārzemēm un sāk strādāt pie otrā sējuma, bet viņam parādās garīgā krīze. Rakstnieks atgriežas Maskavā un, turpinot strādāt pie romāna, iekrīt depresijā un sadedzina manuskriptu. Palika tikai piecas nodaļas, kuras tika publicētas pēc rakstnieka nāves.
Nikolajs Gogoļs nomira 1852. gadā Maskavā, apglabāts Danilovā klosterī. 1931. gadā viņa pelni tika pārvietoti uz Novodevičijas kapsētu.
Bez minētajiem darbiem no Gogoļa pildspalvas iznāca "Soročinskas gadatirgus", "Portrets", "Deguns", "Trakā piezīmes", "Stāsts par to, kā Ivans Ivanovičs strīdējās ar Ivanu Nikiforoviču" un citi.