Mīnhauzena atgriešanās. Atmiņas par nākotni

Radošā mantojuma Sigizmundam Kržižanovskim (1887–1950), izcilam rakstniekam, dramaturgam, filozofam, vēsturniekam un teātra teorētiķim, vēl līdz nesenam laikam palika nezināms plašam lasītāju lokam. Situācija mainījās 1980. gadu beigās — 1990. gadu sākumā: rakstnieka atraitne saglabāja viņa arhīvu, un viņa darbi beidzot nonāca gaismā. Tajos dīvaini apvienojās padomju realitāte — un fantastika, groteska, satīra — un paradoksalitāte. Kržižanovska proza ir intelektuāla un lielā mērā eksperimentāla, tā apbur ar stilistisko meistarību un netriviālo sižeta gaitu.