Lins

Ziedošais Lins baudīja vasaras sauli un lepojās ar savu skaistumu. Vecie knaiblīgie žoga stabi viņam teica, ka dzīve ne vienmēr būs tik bezmākoņaina un drīz viņa dziesmiņai būs gals, bet lins negribēja tam ticēt un bija laimīgs. Reiz viņu norāva — un ko tik viņš tālāk nepiedzīvoja! Lins bija gan jauna apģērba, gan netīras lupatas, gan plānas baltas papīra, gan malkas krāsnī, bet viņš neizmisās — jo katru reizi viņš zināja, ka nes labumu, un galvenais — viņš saprata, ka dziesmiņa nekad nebeidzas…