Šaurs debesis, plaša upe

Stāsts par veco draudzību un tās senajām aizvainojumiem, par skeletiem, kas atrodas skapjos pat tuvākajiem, par upes plašumu un augsto debesi, kas paliek vienaldzīga pret cilvēku problēmām.

Neliels nostalģisks stāsts no viena no galvenajiem mūsdienu autoriem, kas raksta krievu valodā, «Krievu Bukera» un «Lielās grāmatas» laureāta Aleksandra Iličevska. Tas ir ceļojums pagātnē, ko veic daži seni draugi, pludinot pa plašās upes virsmu. Nebūs spoileris teikt, ka šajā īsajā, bet emocionāli bagātajā ceļojumā no atmiņu dzelmes izpeldēs neizdzēšami aizvainojumi, neiznīkuši skeleti, un jaunības brūces atklāsies tik ļoti, ka tikai vecā draudzība varēs tās izārstēt — vai varēs?

Dialogiem piepildītais Iličevska stāsts — sastindzis pagātnes atspulgs, kas nekad nav bezrūpīgs.

Un neviens neaizies aizvainots. Precīzāk, tā: un neviens neaizies