Skaudie brīnumi

Sibīrieši — īpaša tauta. Izturīga. Iedzērusies mežonīgo mežu un straujo upju enerģijā. Sakām, starp viņiem sastopami dīvaini cilvēki, apveltīti ar neticamām spējām. Materiālisti ar augstprātīgu smaidu saka: «Tas ir tikai mīti!» Bet grāmatas autors ir savācis un pierakstījis spilgtas liecības par neizskaidrojamām ļaunajām brīnumiem, kurās negribot sāk ticēt…

1944. gada vasarā, starp cīņām, divi izlūki — sibīrietis Grinša Lezņovs un Kolja Bunčuks — vienlaikus iemīlējās jaukajā medicīnas dienesta seržantē Aglājā. Skaistule turēja karstos puišus pie pieklājīgas distances un izvēles nedarīja. Grinša drīz atklāja, kā saka, otro fronti un sāka apmeklēt citu meiteni. Aglāja uzzināja par to un sarīkoja skandālu. Grinša nolēma, ka tas Kolja Bunčuks viņu nodeva no greizsirdības, un ar dūriem uzbruka biedram. Grūti bija viņus tad izšķirt.
No rīta Bunčukam pēkšņi palika slikti, viņu aiznesa uz slimnīcu, kur atklāja dīvainu rozā svītru trīs pirkstu platumā, kas apjoza nelaimīgā krūtis. Ārsti nevarēja saprast, kas ar viņu noticis, un cīnītājs drīz vien mokās nomira.
Pie izlūku rotas komandiera steidzās viņa draugs — īpašnieks Venja Trofimovs, sibīrietis, starp citu. Viņš aizslēdzās ar viņu vienatnē un izstāstīja savu versiju par notikušo. Labi, ka ne klātbūtnē. Goda vārds, abi tiktu aizsūtīti uz trako māju…