Jānis Bezzemnieks, Edvards Trešais un Ričards Otrais Šekspīra acīm

Trīs slaveno ķēniņu stāsti vienā grāmatā. Katrs no viņiem savā veidā nonāca līdz robežai… un kāds pat to pārkāpa. JĀNIS (1167-1216) ar iesauku Bezzemes. Bija neveiksminieks, kuru neviens nemīlēja, īpaši pēc viņa dižā brāļa Ričarda Lauvas Sirds valdīšanas. Viņš pilnībā zaudēja divas lielas karus: ar frančiem – zaudēja pusi no savām zemēm; ar saviem padotajiem – zaudēja gandrīz pusi no savas ķēniša varas. Tas pats ķēniņš, kurš parakstīja mūsdienu konstitūciju prototipu – Lielo brīvību hartu. EDVARDS (1312-1377), varonis un veiksminieks, ar iesauku Trešais. Sāka Simtgadīgo karu ar Franciju, vairākos slavenos kaujās iznīcināja franču aristokrātijas ziedu, un viņa valdīšanu sauca par "zelta laikmetu" angļu vēsturē. RĪČARDS (1367-1400) varētu, iespējams, iegūt iesauku Dāņu Princis, ja Hamlets būtu uzrakstīts divsimt gadus agrāk. Agri zaudēja tēvu, vispirms bija atkarīgs no mātes un vecajiem padomdevējiem, bet pēc tam paļāvās uz draugiem vienaudžiem, kuri viņu nodeva, gāza un nomāca cietumā. Teikts, ka viņš bija impulsīvs un uzbudināms skaistulis, bet ne tāds neirotiķis, kādu viņu attēloja ģeniālais dramaturgs. Pēc Šekspīra Aleksandrs Mariniņš centās izprast šo valdnieku biogrāfijas un psiholoģiskos portretus. Un ar kādiem vārdiem viņš noslēdz savu grāmatu? "Patiesi ķēnišķīgs liekulība!" Kāpēc? Par to var uzzināt no aizraujošiem un asprātīgiem vēsturiskiem esejām.