Pie amerikāņu literatūras klasikiem Ambrozu Bīrsu pieskaitīja XX gadsimta vidū; līdz tam laikam rakstnieka jau sen nebija dzīvu. Iespējams, viņš būtu pārsteigts, uzzinot, ka slavu viņam nesuši drūmie un ciniskā skatījumā uz dzīvi stāsti un romāni «gotiskās prozas» stilā. Aptuveni ducis no tiem iekļauti amerikāņu klasikas zelta fondā. Ambrozs tos rakstīja drīzāk šauram pielūdzēju lokam, nevis plašai publikai, kurai Bīrs bija pazīstams galvenokārt kā talantīgs žurnālists, kas 19. gadsimta beigās skarbi kritizēja amerikāņu sabiedrības netikumus. Pārpalikumus jaunības romantisma Ambrozs zaudēja Amerikas pilsoņu kara laikā, uz kuru viņš, iznākot no nabadzīgas daudzbērnu lauksaimnieku ģimenes, devās kā brīvprātīgais. Bīrs izgāja cauri visām galvenajām kaujām, pārliecinājās par upuru bezjēdzību un apmetās Sanfrancisko. Atgriezties pie iepriekšējiem nejaušajiem ienākumiem neļāva lepnums - Bīrs iznāca pensijā ar virsnieka pakāpi. Atrast savu, neatkarīgo ceļu dzīvē palīdzēja talants rakstītāju.
Nākamā rakstnieka tēvam bija laba bibliotēka - pateicoties tai, Ambrozs iepazinās ar literāro klasiku. Vēlāk viņš ieguldīja tajā savu ieguldījumu, kļūstot par lakoniskas novatoriskas prozas autoru, kas atstāja milzīgu ietekmi uz amerikāņu «tumšās literatūras» attīstību. Bīrsa sekotājs šajā ceļā kļuva amerikāņu rakstnieks Hovards Filips Lavkrafts, kura darbi arī ir pilni šausmām, mistikas un fatālisma. Ar tiem ir piesātināts Bīrsa stāsts «Mūks un izpildītāja meita», ar kuru sākas šis krājums. Tas tiek uzskatīts par vienu no «gotiskās literatūras» virsotnēm. Dzīves beigās, būdams ar nesavienojamu un neatkarīgu raksturu, rakstnieks kādā ziņā kļuva par vienu no saviem varoņiem-fatalistiem. Bīrs nevēlējās sastapties ar nespējīgu vecumdienu. Sasniedzot septiņu gadu vecumu, viņš šķērsoja robežu ar revolūcijas liesmām apņemto Meksiku. Tās ugunī viņš arī pazuda bez pēdām. Droši vien nav tā, ka viens no saviem stāstiem Bīrs nosauca «Bez vēsts pazudis».
Grāmata ir ilustrēta ar mūsdienu Sanktpēterburgas mākslinieces Tatjanas Košač zīmējumiem. Viņa pabeidza vēstures fakultāti Sanktpēterburgas valsts universitātē un ir speciāliste viduslaiku mākslā. Viņas ikonogrāfiskos un grafiskos darbus var sastapt privātās kolekcijās glezniecības mīļotājiem Krievijā, ASV, Itālijā un Francijā. Sērijā «Pasaules literatūras bibliotēka» viņas ilustrācijas rotā romānus «Amerikāņu traģēdija», «Finansists», «Titāns», «Stoiks» Teodora Draizera, «Doktors Živago» Borisa Leonidoviča Pasternaka un «Baltā gvarde» Mihaila Afanasjeviča Bulgakova.
