Mēs bieži cenšamies atrast kompromisu konfliktu situācijās: kaut kur paklusēt, nestrīdēties, kad mūsu robežas tiek pārkāptas, neraudāt (pat ja ļoti gribas). Un, kad vairs nav spēka - uzsprāgstam no dusmām. Pēc šādas uzliesmojuma neizbēgami nāk kauns un nožēla. Mēs izjūtam nomācošu vainas sajūtu, un visas šīs emocijas pieaug mūsos kā sniega bumba. Un nākamajā reizē mēs vēl vairāk cenšamies saglabāt seju - un tā līdz bezgalībai.
Jaunajā grāmatā Ošo pievērš uzmanību šim paradoksam, kas rodas no tā, ka mēs cenšamies patikt, būt ērtiem apkārtējiem. Viņš piedāvā atteikties no emociju dalīšanas labās un sliktās. Atzīstiet savas jūtas, neatskatoties uz stereotipiem par to, ka vienmēr jābūt savākta, mierīga un apzināta.
"Dusmu spēks dziedina. Ja nebūs niknuma un dusmu, tad piedošana būs pilnīgi bezgaršīga, absolūti bezdzīvīga, mirusi".
Ošo
Populārakas
