Savu bērnību Džeimss Fenimors Kūpers pavadīja Amerikas dziļumos, tālu no lielajiem ceļiem un pilsētām. Iespējams, ar laiku viņš kļūtu par plaukstošu zemes īpašnieku, tomēr viņa dzīves gaitu mainīja nejaušība. Reiz, sākot lasīt sievai no okeāna pāri atnākušo literāro jaunumu, Džeimss pamanīja, ka var uzrakstīt daudz labāk. Sūzanna viņu pieķēra pie vārda, un rezultātā 1820. gadā Kūpers uzrakstīja sentimentālu romānu «Piesardzība». Ne panākumus, ne naudu šī grāmata viņam nenesa, tomēr iegūtā pieredze lika Kūperam nopietni domāt par jauniem romāniem. Sociālais pieprasījums pēc tādiem darbiem bija, jo angļi atklāti paziņoja, ka ASV nekad nevarēs lepoties ar savu literatūru. Rezultātā pēc dažiem gadiem Kūpers pabeidza rakstīt romānu «Pionieri». Viņa panākumi bija fenomenāli, jo Kūpers rakstīja par to, ko labi zināja no bērnības — par Ziemeļamerikas savvaļas dabu un tās pirmajiem apgūējiem. Lappusēs «Pionieriem» lasītāji pirmo reizi iepazinās ar pētnieku Ādas Zeķi un indiāni Čingakuku. Kūpers personīgi bija pazinis tikai vienu indiāni, kurš pārdeva viņa tēvam medījumu un zivis. Pārējās ziņas par indiāņiem rakstnieks ieguva no grāmatām un rakstiem. Tomēr Kūpers ar savu rakstnieka talantu prasmīgi apvienoja «Pionieros» amerikāņu patriotismu ar precīzu detaļu aprakstu un noteiktu romantismu. Šī maisījums nodrošināja panākumus šai un citām viņa grāmatām, kas kļuva par pirmajiem spilgtajiem bākugunīm ceļā uz patstāvīgas amerikāņu literatūras veidošanos. Vēlāk Kūpers uzrakstīja četrus citus romānus par Ādas Zeķi, stāstot par viņa agrākajām piedzīvojumiem. Visi tie ir iekļauti šajā izdevumā.
Ilustrācijas grāmatā veikuši divi britu mākslinieki — Čārlzs un Henrijs Broki. Čārlzs bija vecākais no četriem brāļiem. Kopā ar viņiem viņš dibināja mākslas studiju Kembridžā. Čārlzs sāka ilustrēt grāmatas 1890. gadā, apveltīts ar īpašu talantu — viņam lieliski padevās melnbaltie zīmējumi, kuros viņš meistarīgi atspoguļoja gaismas un ēnas spēli, kustības un varoņu emocijas. Čārlzs Broks ļoti rūpīgi piegāja pie darba ar detaļām, pētīdams Kembridžas bibliotēkās XVIII gadsimta vidus un XIX gadsimta sākuma realitātes, lai maksimāli precīzi attēlotu Kūpera, Dikensa un Stīvensona varoņus. Kopā ar brāli Henriju viņš ilustrēja arī Svifta, Tekereja, Ostinas un Eliota darbus. Un tomēr vēsturē Čārlzs un Henrijs Broki iegāja tieši kā grāmatu grafiķi. Viņi radīja vairāk nekā simts brīnišķīgas ilustrācijas, pateicoties kurām var tiešām iedomāties dzīvi, ko aprakstīja Fenimors Kūpers savos romānos.
