«Sala» 1962 — pēdējais, noslēpumainākais un mistiskākais Olasa Haksli darbs, kurā turpinātas kultiskā romāna «Par brīnišķīgo jauno pasauli» idejas. Autora iecerēts kā antiutopija, šis darbs izrādījās daudz plašāks par šaurajām utopiskā žanra robežām. Šis patiesi lielais filozofiskais romāns — mūsdienu sabiedrības atspoguļojums. «Pērtiķis un būtība» 1948 — fantastiska antiutopija, savdabīgs rakstnieka brīdinājums par gaidāmo kodolkatastrofu, kas iznīcinās gandrīz visu uz zemes virsmas, bet uz bijušās civilizācijas drupām izdzīvojušie centīsies uzbūvēt jaunu sabiedrību. «Ģēnijs un dieviete» 1955 — no pirmā skatiena diezgan banāls stāsts par mīlas trīsstūri. Bet autors spēja piepildīt šo stāstu ar dziļumu, skart svarīgākos jautājumus par likteni un personīgo izvēli, par emociju pretestību saprātīgajam sākumam, par pienākumu, godu un mīlestību.
