1495. gadā Leonardo da Vinči uzsāka darbu pie «Slepenās vakariņas» — sienas gleznojuma, kas bija lemts kļūt par vienu no slavenākajiem un ietekmīgākajiem darbiem pasaules mākslas vēsturē. Pēc desmit gadu kalpošanas Milānas hercoga Loduiko Sforzas galmā Leonardo lietas bija bēdīgas: savos 43 gados viņš vēl nebija radījis neko patiesi cienīgu viņa spožajam talantam. Pasūtījums sienas gleznojumam dominikāņu klostera ēdamzālē bija neliels mierinājums, un mākslinieka izredzes uz panākumiem — iluzoras. Nekad iepriekš Leonardo nebija strādājis pie tik monumentāla glezniecības darba, un viņam nebija arī pieredzes darbā ar ārkārtīgi sarežģīto fresku tehniku. Kara, politisko intrigu un reliģisko satricinājumu fonā, ciešot no paša stāvokļa nenoteiktības un mokoši pārdzīvojot pagātnes neveiksmes, Leonardo radīja šedevru, kas iemūžināja viņa vārdu gadsimtiem ilgi. Atklājot daudzus mītus, kas apvij «Slepeno vakariņu» gandrīz kopš tās radīšanas, Ross Kings pierāda, ka patiesā stāsts par slaveno Leonardo da Vinči radījumu ir aizraujošāks par jebkuru no tiem.
Populārakas
