Ir kāda gaisma, ko tumsa nesagraus...

Mūsu laikā Bunjins ir pazīstams galvenokārt kā ģeniāls prozaiķis, tomēr viņš pats uzskatīja sevi vispirms par dzejnieku, un viņa dzeja bija plaši populāra gan Krievijā, gan emigrācijā, starp Krievijas ārzemju lasītājiem. Ivans Bunjins dzejā bija tieši tāds pats kā prozā, — ideāls stilists ar neatkārtojamu vārda izjūtu. Viņa poētika ir cēli vienkārša, attēli ir izstrādāti un juvelieriski precīzi, metaforas ir skopas un nemainīgi piemērotas. Neizteiksmīgas un izsmalcinātas, uzsvērti atbrīvotas no ārējiem efektiem, šie dzejoļi tiek uztverti pārsteidzoši viegli un paliek atmiņā ilgi.