Jūrijs Karlovičs Oleša (1899-1960) — atzīts klasiskās Latvijas literatūras XX gadsimtā. Viktors Šklovskis par viņu rakstīja: «Jūrijs Karlovičs Oleša bija spējīgs vienkārši un pārsteidzoši redzēt pasauli, padarīt savu pasaules izjūtu saprotamu, dāvināt to.
Oleša bija no nedaudzajiem cilvēkiem, kuriem ir dots tiesības caur vārdu pieskarties pasaules būtībai. Viņš pats bija radīts no retā metāla augsta iedvesmojuma».
Pēc romāna «Greizsirdība» (1927) iznākšanas Oleša neizveidoja nevienu lielu darbu. Šāda mēroga rakstnieka klusēšana pārsteidza ar savu neizskaidrojamo noslēpumu. Tomēr grāmatas «Ne dienas bez rindiņas» izdošana piecus gadus pēc autora nāves parādīja, ka Oleša nekad nav pārstājis rakstīt. Atmiņas, skices, pārdomas, stāsti par mīļākajām grāmatām — viss atrada savu vietu šajās lapās, kas atgādina fresku glezniecību ar fragmentaritātes un kopējās vienotības apvienojumu.
Populārakas
