«Gēna Puškina raksturīga iezīme ir daudzveidība, — rakstīja par dzejnieku viņa liceja draugs I. I. Puškins. — Gandrīz nebija neviena parādība dabā, notikuma sabiedriskajā dzīvē, kas būtu pagājusi garām viņam, neizsaucot brīnišķīgus un neatkārtojamus viņa mūzikas skaņas; un tāpēc plašums un brīvība, katram cilvēkam nenovērtējamas, viņam bija, turklāt, vareni iedvesmojoši». Puškina dzeja ir universāla, viņa lirikas tematiskā amplitūda pārsteidz ar savu plašumu, visaptveramību. Šajā krājumā ir iekļauti Puškina dzejas pārdomas — par dzīvi un nāvi, par pašreizējo dienu un vēstures notikumiem, par dzejnieka aicinājumu, cilvēka nozīmi, par Dievu. Tie atklāj mums dzejnieka intelektuālo biogrāfiju — no jaunības dzejoļiem, kas piesātināti ar jautra hedonisma atmosfēru, līdz vēlākiem atklājumiem «akmens salas ciklā». Mums priekšā ir cilvēks, kurš zināja gan izmisuma mirkļus, gan garīgas krīzes, un tomēr nekad nepārstāja mīlēt dzīvi.
