Fransuā Vijona (1431/32 – pēc 1463) dzeja ir vairāk nekā pieci simti gadi. Par dzejnieka personību un likteni ir zināms maz. Vijons agri palika bez vecākiem, mācījās Parīzes universitātē. Tiesas dokumenti apstiprina, ka viņš nogalināja cilvēku izsistē un piedalījās laupīšanā. Bet unikālais dzejas talants – izsmiekla talants, kas spēlējas ar viduslaiku literārajām formām, tās pārkāpjot, tādējādi nonākot pie sava veida "jaunas patiesības" – nodrošināja šim grēkam klaiņam mūžīgu pēcnāves slavu. Atkal un atkal dzejnieki pārliek slavenās rindas dažādās valodās, Fransuā Vijona radošumu pēta zinātnieki un filozofi…
Krājumā iekļautas visas dzejnieka radītās literārās franču valodas darbi un septiņas no trīspadsmit ballādēm zagļu (krāsainajā) žargonā J. B. Korņejeva tulkojumā.
Izdevumu papildina raksti franču literatūras un viduslaiku zinātāja, filoloģijas doktora G. K. Kosikova un izcila dzejnieka O. E. Mandelštama.
