Es skūpstu, tavs Frankenšteins. Vienas mīlestības stāsts.

1816. gada vasara, Šveice. Persijs Bišijs Šellijs ar savu jauno sievu Meriju un lords Bairons ar savu draugu un personīgo ārstu Džonu Polidori īrē divas mājas Ženēvas ezera krastā. Lietusgāzes neiedrošina pastaigām, un lielāko daļu laika jaunieši pavada Bairona villā, izklaidējoties pie kamīna un runājot par pārdabisko. Beidzot Bairons piedāvā, lai katrs uzraksta stāstu-fantasmagoriju. Merija, kuru neizsīkstoši vajā doma par nemirstīgu cilvēka dvēseli, kas ieslodzīta trūcīgajā fiziskajā ķermenī, sāk rakstīt romānu par jaunu, nebioloģisku dzīvības formu. Sargieties no manis: esmu bezbailīgs un tāpēc visvarens – paziņo par sevi Frankenšteins, ko radījusi viņas fantāzija… Pusstundas laikā, Anglija, Mančestra. Tuvojas diena, kad briesmīgais monstrs, ko radījusi Merijas Šellijas iztēle, iegūs savu iemiesojumu un mākslīgā un cilvēka prāta sadursme iemidzinās pasauli haosā…