Iet politikā un atgriezties

"Iet politikā un atgriezties" - Sergeja Stepšina memuāri, Krievijas premjerministra 1999. gadā. Līdz šim brīdim viņa darba pieredzē bija FSB direktora, tieslietu ministra, iekšlietu ministra amati. Tajā pašā laikā viņš nekad nav bijis klasiskā "spēka struktūra". FSB (tajā brīdī Federālās drošības aģentūra) viņš nāca no tautas deputātiem, ieņemot valsts komisijas priekšsēdētāja amatu KGB darbības izmeklēšanā. Viņš atkāpās no šī amata pēc savas gribas pēc ķīlnieku nāves Budjonovskā. Vienmēr bija atvērts prese. Viņš izsmēja sevi. Kad viņu, ģenerālpulkvedi, apstiprināja premjera amatā, viņš teica: "Es neesmu Pinočets, mans uzvārds ir Stepšins". Un, par pārsteigumu draugiem un pretiniekiem, viņš tika apstiprināts Valsts domē augstā amatā no pirmā mēģinājuma, kas tajos gados notika reti.
Līdz 1999. gada augustam Sergejs Stepšins tika uzskatīts par vienu no reālākajiem kandidātiem uz prezidenta krēslu. Prognozes nepiepildījās. Vai Stepšins par to nožēlo? Kāpēc politiskā karjera izveidojās tā, nevis citādi? Vai šajā karjerā bija rīcības, par kurām memuāru autors nožēlo? Kas viņam politikā bija un paliek vissvarīgākais? Vienkāršu atbilžu uz šiem jautājumiem Stepšinam nav - ir patiesa vēlme par tām domāt. Un neizlikties šajā ziņā ne priekš sevis, ne priekš lasītāja.
Tās ir atmiņas par to, kurš iegāja politikā un atgriezās par cilvēku.