Dzimtā valoda

“Lasīt galvenās krievu literatūras grāmatas — kā atkārtoti pārskatīt savu biogrāfiju. Dzīves pieredze uzkrājās paralēli lasīšanai un pateicoties tam… Mēs augam kopā ar grāmatām — tās aug mūsos. Un kad? nāk brīdis sacelšanās pret bērnībā ieaudzināto attieksmi pret klasiku”, — rakstīja Pēteris Vailis un Aleksandrs Geniss ievadā savam pirmajam izdevumam “Dzimtā valoda”. Autori, kas emigrējuši no PSRS, radīja svešumā grāmatu, kas drīz kļuva par īstu, lai arī nedaudz jokainu, pieminekli padomju skolu literatūras mācību grāmatai. Mēs vēl neesam aizmirsuši, kā veiksmīgi šīs mācību grāmatas uz visiem laikiem atņēma skolēniem jebkādu lasīšanas garšu, ieaudzinot viņiem noturīgu riebumu pret krievu klasiku. Autori “Dzimtās valodas” centās atkal pamodināt nelaimīgo bērnu (un viņu vecāku) interesi par vietējo daiļliteratūru. Izskatās, ka mēģinājums vainagojās ar pilnīgu panākumu. Asprātīgā un aizraujošā “anti-mācību grāmata” Vailim un Genisam jau daudzus gadus palīdz absolventiem un studentiem kārtot eksāmenus krievu literatūrā.