Klasika. Viena kolumbaina stāsts

Šajā dienā Dmitrijam Svobodinam viss gāja greizi. Agri no rīta nomira vecmāmiņa, kas viņu audzināja. Pēc tam viņam nācās izturēt sanitāru un rajona policista rupjību. Pēc tam viņš saņēma sodu darbā par kavēšanos. Pēc tam viņš izsita strīdu ar patēvu, kurš nicīgi nosauca viņu par neveiksminieku un, turklāt, ar to aizskarošo segvārdu, kas pie viņa pielipis vēl skolā. Skolā… Tieši tā bija visu viņa bēdu un neveiksmju avots. Un tā trijotne klasesbiedru, kas viņu apsmēja, arī ir vainīgi, ka viņš ir neveiksminieks. Un stulbais fizkultūras skolotājs, kurš pastāvīgi pazemoja viņu priekš meitenēm. Un visa tā nežēlīgā, melīga, nosmakušā atmosfēra 11-B klasē… Un nekas apmiglotajā apziņā nav palicis, izņemot atriebes alkas. Briesmīgas, nekontrolējamas, mežonīgas, kā trakais dzīvnieks. Dmitrijs satvēra patēva pumpējošo šauteni, piepildīja kabatas ar patronām un devās uz skolu, kuru viņš pabeidza pirms trim gadiem. Tieši šajā laikā tur notika stunda pazīstamajam advokātam Artiem Pavlovam…