Īsa fotogrāfijas vēsture

Trīs klasiskie esejas («Īsa fotogrāfijas vēsture», «Parīze – deviņpadsmitā gadsimta galvaspilsēta», «Mākslas darbs tehniskās reproducējamības laikmetā»), apvienotas ar tēmu par pārmaiņām, kas notiek mākslā, kad tā no unikālas kļūst par masu un reproducējamu. Valters Benjamins (1892-1940) piedāvā skatīties uz šo procesu ne no konservatīvām pozīcijām, bet, gluži pretēji, saskatīt tā saknēs jaunas sociālās mākslas pastāvēšanas formas, jaunu antropoloģiju «masu skatītājam» un jaunu komunikatīvo funkciju mākslai buržuāziskajā pasaulē.