Balstoties uz reāliem notikumiem Ludviga (Lāles) Sokola dzīvē, Hezēras Morisas romāns ir cilvēka gara un mīlestības spēka apliecinājums, kas spēj zelt pat vistumšākajās vietās. Un grūti iedomāties tumšāku vietu par Osvencimas/Birkenau koncentrācijas nometni.
1942. gadā Lāle, tāpat kā citi slovāku ebreji, tiek nosūtīts uz Osvencimu. Nonākot tur, viņš, pateicoties tam, ka runā vairākās valodās, iegūst tetovētāja darbu un ar šausminošu ātrumu uzliek numurus jauniem ieslodzītajiem, par ko saņem dažas privilēģijas: atsevišķu kameru, nedaudz labāku ēdināšanu un relatīvu brīvību pārvietoties pa nometni. Reiz 1942. gada jūlijā Lāle, ieslodzītais 32407, uzliek uz rokas drebējošai jaunai sievietei numuru 34902. Viņas vārds ir Gita. Neskatoties uz viņu smago stāvokli, neskatoties uz to, ka katra diena var kļūt par pēdējo, viņi iemīlas un, neskatoties uz visu, tic, ka spēs izdzīvot šajos necilvēcīgajos apstākļos. Un, lai gan Lāles stāvoklis kā tetovētājam ir relatīvi labāks nekā citiem ieslodzītajiem, tas nepasargā no SS nežēlības. Viņš atkal un atkal riskē ar savu dzīvību, lai palīdzētu saviem nelaimīgajiem biedriem, īpaši Gitai un viņas draudzenēm. Neskatoties uz pastāvīgo nāves draudu, Lāle un Gita nekad nepārstāj ticēt nākotnei. Un šajā nākotnē viņi noteikti dzīvos kopā ilgi un laimīgi…
