Jū Nesbē, norvēģu rakstnieks un vadošais ziemeļu nūra pārstāvis, nepārstāj pārsteigt. Laužot stereotipus, neievērojot žanra noteikumus, viņš parāda cilvēku tik atklāti, it kā mēs paši skatītos spogulī, baidoties sev atzīt: tas esmu es. "Manā galvā nav un nebūs nekādas cenzūras," apgalvo Nesbē. Viņš nekad iepriekš neatklāj savus nodomus, un līdz nesenam laikam bija zināms tikai tas, ka rakstnieks strādā pie diviem īsprozas krājumiem. Pirmajā no tiem iekļautas septiņas kriminālas stāsti, kas apvienoti ar greizsirdības tēmu: sajūta, kas ir sena, spēcīga, sāpīga, nepakļaujas gribai, maina cilvēka dabu.
Divi cilvēki iepazīstas lidmašīnā. Viņa stāsta, ka gribēja nomirt vīra krāpšanas dēļ un parakstījusi līgumu ar uzņēmumu, kas inscenē pašnāvības. Ja sieviete zinātu, kas sēž blakus krēslā...
Uz Grieķijas salas ir pazudis tūrists, un izmeklēšanai tiek aicināts detektīvs, kuram ir unikāla spēja atpazīt greizsirdību iztaujāšanas laikā... Apsūdzība krīt uz pazudušā cilvēka brāli, un šis Kaina un Ābeļa motīvs sakrīt ar pēdējā Nesbē romāna "Karaliste" sižetu.
Greizsirdība slēpjas aiz taisnīguma alkām, noved pie prāta zaudēšanas, saindē dzīvi un maina to uz labo pusi tikai tad, kad konkurentu izdodas tiešā un pārnestā nozīmē novākt. Starp Nesbē varoņiem ir gan ciniki, gan vienkārši cilvēki, bet viņi vienmēr rīkojas neparedzami — pat paši sev, jo priekš zaļacilā briesmoņa cilvēka loģika ir bezspēcīga.
