Uz Nevas krastiem. Uz Senas krastiem

«Es nerakstu par sevi un ne rakstu sev, bet par tiem, kurus man bija lemts iepazīt… Es rakstu par viņiem un viņiem. Par sevi es cenšos runāt pēc iespējas mazāk…» — rakstījusi savā ievadā saviem memuāriem Irina Odojevceva — krievu dzejniece, mīļākā skolniece Nikolaja Gumiļova, 1922. gadā pametusi Krieviju. Viņa nodzīvoja garu dzīvi un atgriezās dzimtenē 1987. gadā — pēdējā attālinātā Sudraba laikmeta pārstāve. Viņai bija iespēja redzēt savas grāmatas izdotas PSRS — memuāri «Uz Nevas krastiem» un «Uz Senas krastiem» iznāca 1980. gadu beigās milzīgos tirāžos. Šo atmiņu varoņi — Nikolajs Gumiļovs, Georgijs Ivanovs, Osips Mandelštams, Zinaida Gipiusa, Dmitrijs Merežkovskis, Anna Ahmatova, Ivans Buniņš un daudzi citi. Un tagad, pēc gadiem, šī grāmata — laikmeta piemineklis, tās dzīvais liecinieks — tiek lasīta ar milzīgu interesi. Fenomenālā Odojevcevas atmiņa ļāva viņai arī pēc daudziem desmitiem gadu atjaunot sarunas, diskusijas, strīdus tā laika. Pēdējos dzīves gados I.V. Odojevceva iecerēja trešo atmiņu grāmatu — «Uz Lētas krastiem», kas, tomēr, palika nepabeigta: tikai dažas nodaļas tika publicētas Parīzes avīzē «Krievu doma». Šīs nodaļas ir iekļautas šajā izdevumā.