Oficianti un džentlmeņi. Triloģija

Romānu triloģijā «Oficianti un džentlmeņi» («Goda zobens», 1952-1961) autors pievērš savu nežēlīgo skatienu uz skaistumu un lepnumu Lielbritānijā — tās armiju. Izsekojot galvenā varoņa — leitnanta, bet vēlāk kapteiņa Gaja Kraučbeka, kurš kalpoja Karaliskajā halberdieru korpusā Otrā pasaules kara gados, likteni, rakstnieks atspēko impērijas mītu par karavīriem — «impērijas būvētājiem». Naivā apbrīna par galvenā varoņa «apbruņotajiem cilvēkiem» un viņa izceltie sapņi par varonību, varoņdarbiem un kalpošanu tēvzemei pakāpeniski atdod vietu asai vilšanās, kas noslēdzas ar «neapstrīdamu kapitulāciju» iepriekšējiem romantiskajiem ideāliem Kraučbekam pret neglīto realitāti novecojušās militārās mašīnas «vecās labās Anglijas» — ar tās birokrātiju, karjerismu, pakļaušanos un korupciju, muļķību, izrādīšanos, bailīgumu un reizēm bezjēdzīgu nežēlību...